Kā pajokot ar dažiem velosipēdistiem

Atjaunināt #tourdupisa: Šodien angļu puiši šorīt aizbrauca uz 6.00, tāpēc es apgriezos un atkal gulēju. 8.00 es sāku pēc paša rīta rituāla. Sapako manu somu, apskaties un iegūsti kaut ko lielveikalā. Pēc 500 metriem BAM! bija liels kāpiens, 7 km, bet es zinu, ka tas bija pēdējais lielais kalns 🙂 Kad es biju apakšā, es redzēju divus itāļu riteņbraucēju tēvu un sauli, es domāju. Gan uz visdārgākajiem velosipēdiem, kas līdz šim redzēti. Īsti Pinarello fani. Tātad pēc piecām minūtēm puiši, kurus viņi redzēja, kā es viegli aizbraucu aiz viņiem, piepildīti ar “parasto” velosipēdu, un temps auga. Kalns augšā, kalns lejā no pilsētas ārā, veikalu glāzes viņiem palīdzēja meklēt aiz muguras; Es joprojām biju tur un nepadodos 🙂 Pēc 12km manas kājas nokāva un izņēma saldo no sejas. Bikots netālu no šiem puišiem un teica: Grāc! Un pagriezies pa labi pirmajā lielveikalā ir ieraudzīts.

Rīt pēdējais posms!